Tuesday, October 17, 2017

Apkārt Monblānam. Nobeigums

Sestdien pēc gājiena apkārt Monblānam man bija paģiras, gan fiziskas, gan garīgas. Aizbraucu līdz Šamonī un nevarēju saprast, ko es te daru. Jutos galīgi neiederīgi. Aizpampušām, asarainām acīm un pilošu degunu vazājos kā dieva nepieņemta, meklējot aptieku, jo mazliet sapampis celis, bet pēdējā tabletīte ir izdzerta un no Ice Powera nekas vairs nenāk ārā.

Apkārt Monblānam. 5.diena.

Kādu brīdi jau neguļās un vārtos pa gultu, bet neviens vēl neceļas, laikam ir agrs (še tev nu bija kārtīgi izgulēšos!). Pamazām sākas rosība, ir kādi septiņi no rīta. Lēnas brokastis, paralēli apgūstu mapsme un mēģinu iezīmēt šīsdienas ceļu. Andai šodien lielāki plāni, viņa aizdodas pirmā. Šodien galīgi negribās steigties, bet tā kā ārā ir brīnišķīgs laiks un sola līdz šim jaukāko dienu, vajadzētu sākt to baudīt.

Monday, October 16, 2017

Apkārt Monblānam. 4.diena.

Šorīt ceļamies ap 6.00. Acu vietā man šodien ir šauras, šauras strīpiņas un seja tāda apaļīga, apaļīga. Tā ir, ka slinkums tēju vārīt. Ar tiem diviem trim litriem pliekanā Isostar dzēriena pie tādas slodzes ir stipri par maz. Šorīt ar brokastīm tā švaki, maizes nav, kaut kāda pusšķēlīte rupjmaizes un cepumi, nedaudz kausētā siera. It kā siers un gaļa, ko likt uz maizes ir vēl, bet nav tās maizes, ko Kūrmaijerā nedabūjām. Ceram, ka nākamajā ciemā dabūsim kādu bageti.

Saturday, October 14, 2017

Apkārt Monblānam. 3.diena.

7.30 tiek servētas brokastis, tās tiešām ir labas un bagātīgas. Es nesteidzīgi ēdu, bet Alda telefonā zīmē šīsdienas maršrutu. Brokastis ievelkas. Ar katru dienu mēs izejam arvien vēlāk, nu jau ir gandrīz deviņi. Tas nav labi. Mums šodien jātiek līdz Šveicei. Un pēc tam ātri prom, jo Šveice ir dārga, tāpēc, jo tālāk šodien aiziesim, jo mazāk būs jānakšņo dārgajā Šveicē.

Apkārt Monblānam. 2.diena.

Ceļamies pirmās. Jūtos labi izgulējusies un atpūtusies, par vakardienas piedzīvojumiem liecina tik manas aizpampušās acis (laikam dzerts par maz un slodze par lielu). Ārā mūs gaida pārsteigums, pabieza sniega kārta! Sēžam koptelpā, ēdam brokastis un domājam, ko darīt. Vienām iet pa augšu negribās. Nolemjam pagaidīt, ko darīs citi. Arī viņi ir sākuši mosties un brokastot. Visi gaida, neviens neiet. Cik pajautājam par plāniem, neviens pa augšu nedomā iet.

Friday, October 13, 2017

Apkārt Monblānam. 1.diena.


Labi, ka rīti ir dzestri un praktiski visas drēbes ir jāvelk mugurā, tāpēc, lai gan ar grūtībām, tomēr somā visu var salikt, tik jācer, ka rāvējslēdzējs izturēs. Kad paliks siltāks, tad arī meklēšu risinājumu, kur likt nevajadzīgās drēbes. Varbūt uz to brīdi kaut kas jau būs apēsts un somā atradīsies kāda brīva vietiņa J

Thursday, October 12, 2017

Apkārt Monblānam. Ievads

Kaut  kad ziemā vai agri pavasarī nāk piedāvājums rudenī iet pāri Korsikai, kam vieglprātīgi piekrītu, jo vajag taču kādu mērķi un izaicinājumu šai vasarai. Nepietiek ar pliku dalību Pasaules čempionātā rogainingā, kam atvēlēta viena diennakts augusta vidū un pats pasākums ir sava stāsta cienīgs.
Bet lai nu paliek Korsika un rogainings, pēc pāris mēnešu klusuma tiek sacelta vētra ūdensglāzē jeb Facebook mesendžerī un piecarpus stundu laikā Korsika tiek iemainīta pret Monblānu, Alpiem – Franciju, Itāliju un Šveici. Tiek nopirktas biļetes, noīrēta naktsmītne pēdējai naktij un celtas sapņu pilis, kā mēs septembrī ar lielām somām, teltīm un pilnīgu pašpietiekamību ejam apkārt Baltajam kalnam un, vismaz daļa, gūstam jaunu pieredzi un emocijas.

Sunday, October 1, 2017

Siguldas kalnu maratons 2017

Vasaras sākumā LAR2017 balvā ieguvu dalību Siguldas kalnu maratonā sevis izvēlētā distancē un tā jau nebūšu es, kas ļaus tādai balvai palikt plauktiņā, lai noput. Arī tad, ja piecreiz esmu pieņēmusi lēmumu nepiedalīties. Un nevis tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka nedrīkstētu.
Spiežot pogu reģistrēties, es sev apsolīju, ka es šo skrējienu izbaudīšu. Un ziniet, cik tas ir forši, kad neviens tevi nedzen, nevienam uz tevi nav jāgaida, un es varu izvēlēties jebko, ko šis pasākums man var piedāvāt.