Sanhose Šarks šodien oficiāli iekļuva playofos un mums bija tas gods to noskatīties klātienē J
Kārļu bijušais/esošais priekšnieks viņiem un sievām izgādāja biļetes J
Tā nu bērnus un Annu atstājuši pie Lindēm, lai pieskata J paši četri sakāpām Veilandu jaunajā sābiņā un devāmies uz Sanhosē uz HP arēnu J Mums vietas penthausā – vienā no Citrix ložām J
Tagad es zinu, kāpēc, kad TV hokeja spēles laikā rāda ložas, tur sēžošie fani izskatās pēc nūģiem, it kā viņus nemaz neinteresētu, kas notiek uz laukuma J Es šodien no malas izskatījos tieši tāpat J Spēle kaut kā mani neieintriģēja un ne tuvu neguvu tādas emocijas, kā mājās pie TV, skatoties Latvijas izlases spēles, bet interesanti bija pavērot, kā šādas spēles šeit skatās vietējie J Acīmredzot ložas nav domātas īsteniem faniem, bet kaut kādiem tipiņiem, kam nezkādu iemeslu dēļ pienākās kāda no biļetēm J
Tātad... ieejam arēnā, veikli tiekam novirzīti uz liftu, kas mūs tiešā ceļā nogādāja augšā uz penthausu. Ieejam savā ložā, kur priekšā jau citi skatītāji. Tur mūs sagaida alus, vīns, pica, makaroni un vēl šādi tādi našķi. Ēd un dzer, cik gribi, jo būs kāds, kas vēlāk piezvanīs un teiks, ka mums vajag vēl ēst un dzert J (Neprasiet, cik makasā tāda biļete J)
19:30 sākās spēle. Ar himnu... tiek paziņots, ka visiem jāpieceļās kājās un jānoņem cepures. Tiek uzsākta himnas dziedāšana... un te mūs pārsteidz nesagatavotus – himnas laikā vairākas reizes, noteiktās vietās tiek izkliegti dažādi saukļi, nu tā, ka visi skatītāji vienlaicīgi kaut ko kliedz. Mums tas kaut kā likās, ka ir tāda tā kā necieņa pret himnu, bet tas te laikam ir normāli...
Sākās spēle. Dalasas Stars, kurā spēlē arī Kārlis Skrastiņš, bet diemžēl ir savainots un uz laukuma neiznāk, izskatās švaki. Dikti atgādināja Latvijas izlasi, kas nespēj savākties J Mēs jau spriedām, ka komandas uzvarai pietrūka Kārļa J
Pirmajā periodā tiek atklāts rezultāts 1:0, otrais periods beidzās ar 3:0 (ja es tagad kaut ko nejaucu, bet tas jau laikam nav svarīgi, dalasieši tāpat nevienus vārtus neguva). Uz šo brīdi mani vairāk sāk interesēt tas, kas notiek apkārt J
Piemēram, blakus ložā kungi un dāmas malko stipros dzērienus un ar katru mirkli viņu smiekli kļūst arvien skaļāki J
Pa visu arēnu ir tikai vienas bungas un tās pašas ir talismana – haizivs rokās, kurš braši ik pa laikam kaut ko uzbungo J Tad vēl viņam ir divi plakāti – „go” un „sharks”, ko viņš ik pa laikam novicina publikas priekšā, kura tad arī skaļi tos nolasa J
Kopumā troksnis ir stipri mazāks nekā pie latviešiem pierasts, bet nevarētu teikt, ka ir klusums. Man blakus sēdošo puišu kompānija (ne Kārļi) diezgan skaļi elsa un pūta pie jebkura ripas lidojiena gar un ap vārtiem J
Virs laukuma, centrā, ir tik labi televizori, ka brīžiem aizmirstās skatīties spēli uz laukuma J Jāsaka gan, ka TV ekrānā spēle izskatās daudz dinamiskāka nekā uz laukuma, savukārt uz laukuma daudz labāk var redzēt dažādus hokejistu manevrus un kusības, labāk var izsekot ripai.
Kamēr es te tā visu vēroju Šarki ir atvērušies un ripas sāk birt viena pēc otras, viena par otru elegantākas, tā, ka pat es nevarēju palikt vienaldzīga J 6:0
Ak jā, trīs minūtes pirms perioda beigām, tā kā pēc pulksteņa sākās rosība publikā, kāds procents no skatītājiem dodas uz rindām pēc hotdogiem J Nākamā tūre ir minūti pirms perioda beigām J Tāpat ar spēles beigām, liela daļa tās nemaz nesagaida, kad jau skrien prom J
Kopumā jauki pavadīts vakars un ievilkts ķeksītis pie ASV izdarāmajām lietām J Secinājums – ložā sēdēt nav ne vainas, pat kārtīgas vakariņas ar kūku saldajā var dabūt J Drošivien būtu citādāk, ja uz laukuma būtu kāds no savējiem...
PS: Kurš aizsargs Sanhosē Šarks rindās ir guvis visvairāk vārtus vienā sezonā? Šķiet 64...
Ak jā, neuztraucieties raksts par pagājušo nedēļu un ceļojumu pa Ameriku vēl top, šobrīd man trūkst laika visu notikumu dokumentēšanai, bet es to noteikti apņemos izdarīt, cik drīz vien iespējams J Par hokeju man gribējās uzrakstīt jau šodien, citādi varētu arī piemirsties...
No comments:
Post a Comment