Wednesday, March 16, 2011

Mt.Diablo un pēdējās aktualitātes

Pagājušajā nedēļas nogalē mēs pēc ilgiem laikiem atkal devāmies pie dabas. Beidzot! J
Par to, ko darīja bērni jau varējāt izlasīt Māras blogā (skatīt pa labi - Tā mums te iet J)


Bet tagad vairāk par to, ko darījām mēs J

Piektdienā Kārli bija pametis skopums J Žēl, ka es nebiju klāt! L
Bet nu labums jau arī man kāds ir ticis J
Mūsu ģimene veikusi investīcijas inventārā J

Jau pirms tam mums bija dzimusi doma, ka brīvdienās jābrauc kāpt, kamēr vēl lietus mūs kārtējo reizi nav piemeklējis... Kaut kā, man šķiet, gada lietaino dienu limitu mēs jau būsim piedzīvojuši...

Interesentu loks šoreiz visai plašs... un īstas klintis aptaustīt grib ne viens vien J
Sarunājam tikšanos parkā (Mt.Diablo State Park). Kamēr visi sapulcējamies, mazie jau iemēģina tuvāko smilšakmeni. Pa tam lāgam Kārlis aiziet apskatīt kāpšanas sektoru...

Tur var redzēt tādus kā trīs blokus, mēs kāpām pa vidu, starp otro un trešo, skaitot no kreisās.
Neesam diezko agri putni, tāpēc nākas samierināties ar pārpalikušajiem dieviem maršrutiem, kas, varētu domāt, mums varētu būt pa spēkam (he-he-he!), bet tā jau maršrutu bija vairāk J. Liekam lietā vienu no jaunieguvumiem – grāmatiņu ar Sanfrancisko līča kāpšanas vietām.

Kamēr es ar pārējām mammām ievērtēju, ka bērniem te nebūtu pārāk laba vieta izklaidēm un visus aizvedam uz drošāku vietu, Kārlis ir uzlicis JAUNO virvi J Diemžēl nokavēju atrakcijas... Kad atnācu, virve jau bija pārlikta. Izvēlētajā vietā kāpšana neizdevās... Kamēr pielāgojamies grāmatiņai J

Tajā teikts, ka šajā vietā 5.6 maršrutiņš (Fr. 3+)...


it kā jau neizskatās diezko grūts, bet kaut kā iesākumā mums nevienam viņš negribēja padoties. Tāds slidens... un bulciņas ar pēdējā laikā daudz ēstas (tas atceroties Sardīniju un bulciņu maršrutus J).


Bet vispār, šejienes smilšakmens nerullē – pārāk apaļš un netverams. Bet pamocīties jau var J Ar pirmo piegājienu 5.6 man nepadodas, tāpēc eju iemēģināt veiksmi uz 5.8 plaisas (Fr. 4+) Pirms tam gan Kārlis tur ne pārāk tīri izpildās (hi-hi!)

Nākas secināt, ka daudz vēl ko trenēties, lai Jozemītos lielās sienas kāptu :)
Ar šo jau iet labāk J Vismaz nav 5cm virs zemes jākarājas J Un to vietu, ko Kārlis tā nesmuki... es smuki J

Laiks skrien vēja spārniem, kamēr mēs katrs pa reizītei divām esam pamocījušies un kaut ko arī izmocījuši (ar otro mēģinājumu reizi arī 5.6 varu izkāpt J smieklīgi!), vēlo pusdienu laiks jau ir pienācis un arī sirdsapziņa pamostās, ka bērni un aukļi tik ilgi pamesti vieni... tāpēc dodamies uz mašīnām, lai iepiknikotu un uzbrauktu slavenā kalna virsotnē J Mt.Diablo esot otrais aiz Kilimandžāro (Āfrikā) pēc saredzamās platības, stāvot kalna virsotnē.

No torņa pa kreisi tāds maziņš pauguriņš tālumā, aiz tā varēja nojaust Goldengeitas tiltu esam :)
Kalns pat bijis izpelnījies to godu par "Kalifornijas atskaites punktu" kalpot

Svētdien tētis atkal devās uz darbiņu un mūsu meiteņu vilciena braukšanas pasākums izjuka, tāpēc mēs cītīgi pastrādājām dārzā J

Mazās dārznieces... Henriete uz paklājiņa vairs nav noturama,
puķes ir interesantākas! Kur nu to stādīšana :)
Mani pirmie ziedi, kurus pagaidām vēl neviens dārznieks nav iznīcinājis :)
Visskaistākās rozes aug vietā, kur neviens tās nenovērtē :(
Pie mājas sienas, gar kuru neviens nestaigā
Šis izdaiļo vienu parādes ieejas sānu. Šo ieeju gan mēs izmantojam tikai,
lai saņemtu pakas un sīkpakas :)
Mans citronkoks drīz uzziedēs :)
Un te, lūk, mans šodienas pirkums J Henrietei savs tronis J


Ir arī šādi tādi dārza krēsli man, bet tos es varbūt kādrez citreiz jums parādīšu, tagad man gribās iet gulēt J

No comments: